Zināšanas par ārstniecības augiem kā pamatkapitāls nākotnes uzņēmējdarbības attīstīšanai
Jau vairāk nekā divus gadus Vides risinājumu institūts (VRI) pēta, kā pielāgot savvaļas ārstniecības un aromātiskos augus bioloģiskajai lauksaimniecībai. Pētījumā iegūtās zināšanas vērtēs bioloģiski sertificēta saimniecība SIA “Field and Forest”, lai saprastu, kuras augu sugas būtu vispiemērotākās jaunu augstas pievienotās vērtības produktu un biznesa nišu attīstīšanai.
Pētījuma zinātniskā vadītāja Dr.Arta Kronberga stāsta: “katrai augu sugai esam piemeklējuši piemērotas audzēšanas tehnoloģijas, lai iegūtu augtāko ražas apjomu un kvalitāti. Pētījuma rezultātā iegūsim zināšanas, kuras tālāk nodot uzņēmējiem. Viņi tās varēs praktiski pielietot jaunu biznesa nišu attīstīšanai.”
Uzsākot pētījumu, Vides risinājumu institūts izvēlējās tās ārstniecības un aromātisko augu sugas, kurām jau šobrīd manāms augsts pieprasījums pasaules tirgos. Tās ir Latvijā augošas savvaļas augu sugas – gaiļbiksīte (Primula veris), smaržīgā madara (Galium odoratum), parastā zalktene (Daphne mezereum), parastā māllēpe (Tussilago farfara), pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis), parastā kreimene (Convallaria majalis), efeju sētložņa (Glechoma hederacea), lielā strutene (Chelidonium majus) un raspodiņš (Alchemilla spp.). Šie augi var piegādāt vērtīgas izejvielas medicīnas, kosmētikas un pārtikas industrijām.
Neskatoties uz augu labajām īpašībām, uzņēmēju vidū nereti trūkst zināšanas gan par to audzēšanas specifiku, gan augu aktīvajām vielām, ko iespējams izmantot dažādu preparātu un eksportspējīgu produktu ražošanā. Tieši tāpēc uzņēmējiem nepieciešama sadarbība ar zinātniekiem. Pēdējo dažu gadu laikā Vides risinājumu institūts veicis vairākus pētījumus par ārstniecības augiem un to produktu komercializēšanas iespējām.
Šajā pētījumā Vides risinājumu institūta pētnieki padziļināti vērtējuši katru auga attīstības etapu. Tādējādi uzņēmējam ir pieejama pilnīga informācija par katras augu sugas priekšrocībām un trūkumiem. Dr. Arta Kronberga skaidro: “augu attīstību esam vērtējuši visos posmos. Sākot ar savvaļas populāciju ievākšanu, sēklu diedzēšanu un audzēšanu lauka apstākļos, beidzot ar ražas novākšanu un tās ķīmiskā sastāva izvērtēšanu. Apzinoties aizvien augošo pieprasījumu pēc ārstniecības augiem un citām bioloģiskas izcelsmes izejvielām, šādas zināšanas var kļūt par nozīmīgu pamatkapitālu nākotnes uzņēmējdarbības virzienu attīstīšanā.”
Savvaļā ievākto augu sēklu dīgtspējas novērtējums
Sēklām ir liela nozīme ražas iegūšanā. Tās nodrošina labu sējumu sadīgšanu, veicina veselīgu un produktīvu augu veidošanos, ierobežo sējumu nezāļu apjomu, kā arī paaugstina mēslojuma izmantošanas efektivitāti. Lai izstrādātu katrai sugai piemērotāko sēklu diedzēšanas tehnoloģiju, pētnieki izmēģinājuši dažādas diedzēšanas vides, piemēram, klimata kamerā un siltumnīcā.
Audzēšanas izmēģinājumi lauka apstākļos
VRI pētnieki speciāli ierīkotos augu audzēšanas izmēģinājumu laukos, modelējuši katras sugas komerciālas audzēšanas apstākļus. Tādējādi pētnieki spēj izprastu kādas metodes piemērotas katras sugas audzēšanas tehnoloģiju izstrādē. Vērtēts, cik ātri augs attīstās, kā izaudzētos augus iespējams novākt, izmantojot lauksaimniecības tehniku un kādas bioloģiskā mēslojuma devas nepieciešamas katrai sugai. Pētnieki vērtējuši arī tādas audzēšanas nianses kā attālumu starp augiem rindās, jo tas būtiski ietekmē augu konkurētspēju ar nezālēm. Piemēram, ja silpurenes sastādītas blīvās rindās, tās spēj nomākt nezāles. Atšķirība auga izmēros salīdzinot ar silpurenēm, kas sastādītas retāk, ir pat vairāki centimetri. 2021. gada pavasaris un vasara ir noslēdzošā audzēšanas izmēģinājumu sezona. Pētnieki veic lauka izmēģinājumos iegūtās ārstniecības augu ražas ievākšanu, lai novērtētu rezultātus.
Augu ķīmiskā sastāva novērtējums
Audzēšanas izmēģinājumos ievāktās ārstniecības augu daļas pētnieki nodod Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) ekspertiem, kuri veic paraugu ķīmiskā sastāva novērtējumu. Analīžu rezultāti sniegs ieskatu tajā, kādas aktīvās vielas satur un cik vērtīgi ir izmēģinājumu laukos izaudzētie augi. Saņemti arī pirmie rezultāti, tos skaidro Dr. Arta Kronberga: “kaut arī augu ķīmiskā sastāva novērtējums turpinās, jau varam redzēt, ka Latvijas savvaļā ievāktajiem augiem novērojama unikalitāte. Piemēram, kopā ar OSI pētniekiem esam atklājuši, ka strutenē parādās tādas vērtīgas aktīvās vielas, kuras iepriekš zinātniskajā literatūrā šajos augos nav minētas.”
Izmēģinājumu laukos joprojām aizrit ārstniecības un aromātisko augu veģetācijas sezona. VRI pētnieki turpina ievākt ražu un izaudzētos paraugus nodod OSI pētniekiem, kuri tālāk veic augu ķīmiskā sastāva novērtējumu. Tajā pašā laikā pētījums tuvojas noslēgumam, un zinātnieki strādā pie iegūto zināšanu apkopošanas.
Pavasara ārstniecības un aromātisko augu izpēte norisinās projekta “Inovatīvi risinājumi pavasara savvaļas ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas tehnoloģijās un izmantošanā” (Nr. 1.1.1.1/18/A/043) ietvaros. Tas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” atbalstu.
Vairāk par pētījuma gaitu un projektu iespējams uzzināt šeit.